1. LU Bioloģijas fakultāte INDRIĶIS MUIŽNIEKS, Rīga, 2009. rudens ĢMO: IEDOMĀTAIS UN PATIESAIS RISKS

2. GĒNS – DNS DAĻA, KAS: 1) kodē proteīna struktūru; 2) regulē kodējošās daļas darbību. KODĒJOŠĀ DAĻA P - promoters, nukleīnskābes rajons, kurā sākas gēna informācijas pārrakstīšana par mRNS O - operators, nukleīnskābes rajons, kas regulē promotera aktivitāti T - terminators, nukleīnskābes rajons, kurā tiek pārtraukta gēna transkripcija POT GĒNA DARBĪBU REGULĒ: Izmantotais kods ir viens un tas pats visos organismos Regulējošās daļas ir atšķirīgas Kā uztaisīt ĢMO ?

3. RESTRIKTĀZES, LIGĀZES, DNS MODIFICĒJOŠIE ENZĪMI Kā uztaisīt ĢMO ?

4. Regulatori Visā auga organismā aktīvie regulatori: CaMV 35 S RNA promoters, NOS-terminators, ubikvitīna promoters. ĢM AUGA IEGŪŠANA

5. Inficē Cruciferae, Resedaceae, Solanaceae augu dzimtas, pārnesēji - laputis CaMV: 50 nm diametra kapsīds, ~ 8030 b.p. ds DNS ar vienpave-diena pārrāvumiem. CaMV replikācija notiek līdzīgi cilvēka B tipa hepatīta vīrusam: uz DNS matricas tiek sintezēta par genomu garāka 35 S RNS, kuru vīrusa revertāze atkal pārvērš DNS formā. CaMV: Cauliflower mosaic virus (puķkāpostu mozaīkas vīruss) ĢM AUGA IEGŪŠANA

7. HECK ET AL.: MOLECULAR CHARACTERIZATION OF ROUNDUP READY CORN EVENT NK603; CROP SCIENCE, VOL. 44, 2005

8. Balistiskā transformācija Augu transformācijas metodes ĢM AUGA IEGŪŠANA

9. Arī dabā agrobaktērijas inficē augus un integrē to hromosomās savu genomu, veidojot t.s. “rētu audzējus” un “bārkšsaknes”. Agrobaktēriju sistēma Augu transformācijas metodes ĢM AUGA IEGŪŠANA

10. Agrobaktēriju sistēma Augu transformācijas metodes ĢM AUGA IEGŪŠANA

11. Augu transformācijas metodes ĢM AUGA IEGŪŠANA

12. ĢM augu šķirņu izveides process Sanie- dzamie mērķi 1-2 gadi 1-3 gadi1-2 gadi1-? gadi 1 gads Gēnu atrašana un raksturošana Gēna funkcijas apstiprināšana In planta Tehnoloģijas izveide Pētījumi Tehnoloģijas izveide Laišana tirgū Ražošanas uzsākšana Ražošanas izvēršana Ražošanas eksperimenti 6 - 11 gadi Kritēriji darba rezultātiem katrā posmā Bioloģiskā un biotehnoloģiskā efektivitāte Atbilstība likumiskās regulācijas prasībām Vides, veselības un drošības apsvērumi Administratīvais un sociālais atbalsts Sekmīga darbība mēroga palielināšanā (rajonēšana) Oficiālās izplatīšanas atļaujas saņemšana Panākumi komercializācijā

13. ĢM augu daudzveidība

14. HERBICĪDU TOLERANCE - IZPLATĪTĀKAIS MODIFIKĀCIJAS VEIDS REZISTENCE PRET RAUNDAPU - AUGA GENOMU PAPILDINA AR EPSP SINTETĀZI NO AGROBAKTĒRIJU CP4 CELMA, KAS IR ~ 4000x MAZĀK JŪTĪGA PRET HERBICĪDA IEDARBĪBU NEKA AUGA ENZĪMS

15. S3P novietojums EPSPS aktīvajā centrā Glifosāta konformācija augu (A) un baktēriju (B) enzīma aktīvajā centrā B A

16. Bacillus thuringiensis toksīna kristāls REZISTENCE PRET KUKAIŅIEM

17. ĢMO IESPĒJAMĀ IEDARBĪBA UZ IMŪNSISTĒMU Dr. Puštai plaši pazīstamie pētījumi pirmo reizi tika publiskoti Granadas radioraidījumā “Pasaule Darbībā” (World in Action) 1998. gada 10. augustā. Viņš bija novērojis, ka barojot jaunas žurkas ar ĢM kartupeļiem, smazinās to augšnas ātrums un imūnās aizsardzības spējas. Sākotnēji to apstiprināja institūts Skotijā, kurā viņš strādāja (Rowett Research Institute). Tomēr divas dienas vēlāk Prof.Džeims (James), šī institūta direktors, noliedza šādu eksperimentu eksistenci. Pēc tam Dr. Puštai atlaida no darba. ARPĀDA PUŠTAI GADĪJUMS

18. Bt toksīnu tipi REZISTENCE PRET KUKAIŅIEM

19. Bt TOKSĪNA TOKSISKUMS Detalizēti: http://www.epa.gov/pesticides/biopesticides/pips/bt_brad2/2-id_health.pdf REZISTENCE PRET KUKAIŅIEM

20. Global Status of Commercialized Biotech/GM Crops: 2009 ĢM AUGI LAUKSAIMNIECĪBĀ

24. Astoņus ĢM augu produktus kā dzīvnieku barību: 4 kukurūzas šķirnes; 3 rapša šķirnes; viena sojas šķirne. Piecas ĢM augu šķirnes kultivēšanai: 3 kukurūzas šķirnes; 2 rapša šķirnes. Sākot ar 2004.g. 1. maiju Latvijā bez ierobežojumiem (bet marķējot) var izplatīt

25. Riska analīze Riska paziņošana Riska vadība Riska novērtēšana Risks = (Bīstamība x Varbūtība) Seku apjoms Risks – nevēlamu seku rašanās iespēja Riska un ieguvuma salīdzinājums

26. Rio Deklarācija (1992) nosaka piesardzības principu vides aizsardzībā: Ja ir nopietna vai neatgriezeniska kaitējuma draudi, zinātnes nespēju dot viennozīmīgus ieteikumus nedrīkst izmantot par iemeslu, lai atliktu ekonomiski pamatotus, vides degradāciju kavējošus darbus.

27. PP definīcija (ciniskā amerikāņu versijā) PP ir murgaina Eiropiešu doktrīna, lai radītu tirdzniecības barjeras pret visām precēm, kuras ASV spēj ražot efektīvāk.

28. Zinātniskais pamatojums pārtikas aprites riska analīzē Padomes direktīva 93/5/EEC par palīdzību Eiropas Komisijai un dalībvalstu sadarbību pārtikas problēmu zinātniskajā izpētē. Regula (EC) No 178/2002, kas nosaka vispārīgos principus un prasības Pārtikas Likumam, nodibina Eiropas pārtikas drošuma institūciju (European Food Safety Authority, EFSA) un nosaka principus pārtikas drošuma jautājumu risinājumā.

29. http://www.efsa.eu.int/about_efsa/structure/ EFSA struktūra

30. EFSA loma riska novērtējuma attīstībā ES Uzlabotas kārtības izveide: riska vadībā un vērtēšanā (darba plāni, laika iedalījums); saprotamība, caurskatāmība; riska paziņošana partneru iesaistīšana riska novērtējuma un vadības sasitība; sadarbība ar valstu kompetentajām institūcijām

31. ĢMO radītā iespējamā riska veidi risks veselībai vides risks sociālais risks ētiskās problēmas

32. APDRAUDĒJUMS VESELĪBAI Jaunu alergēnu vai toksisku vielu parādīšanās pārtikā Esošo alergēnu vai toksisko vielu koncentrācijas pieaugums Antibiotiku rezistences gēnu izplatīšanās cilvēka mikroflorā Nelabvēlīga iedarbība uz imūnās pretestības spējām Jaunu vielu kombināciju parādīšanās ar neparedzētām īpašībām ĢMO RISKA VEIDI

33. IEGUVUMS VESELĪBAI Vairāk pārtikas jaunā zaļā revolūcija (pirmā zaļā revolūcija; Norman Ernest Borlaug 25.03.1914 – 12.09. 2009; Meksika un Indija 1945. – 1965, kviešu un kukurūzas šķirnes un agrotehnika) Kvalitatīvāka pārtika zelta rīss ĢMO RISKA VEIDI

35. The Advisory Committee on Novel Foods and Processes (ACNFP), which is responsible for GMO safety evaluation in Great Britain, questioned Dr. Ermakova’s findings. They considered the results sketchy and inadequately supported. For example, there is no information about the composition of the rats' diets. Therefore, the possibility of faulty methodology cannot be refuted. The ACNFP issued a statement mentioning a number of possible explanations for Ermakova’s findings having nothing to do with genetically modified soy. One of the possible reasons could be that the test group was given feed containing higher levels of mycotoxins. Mycotoxins are toxic by-products of fungal diseases that sometimes affect soybeans. The ACNFP will consider further details if they can be obtained. The European Commission asked the European Food Safety Administration (EFSA) to comment on Dr. Ermakova's findings. Like the ACNFP, EFSA's GMO Panel searched for all available information on the study, but could not conclude on the research due to a lack of experimental details. http://www.gmo-compass.org/

36. Būtiskā atbilstība / līdzvērtība (substantial equvivalence) FAO/WHO un OECD ekspertu sanāksmes rekomendēja būtiskās atbilstības (BA) novērtējumu kā svarīgu no ĢMO organismiem iegūtās pārtikas drošuma novērtējuma komponentu. BA nenosaka drošumu absolūtā izteiksmē, bet vērtē vai ĢM pārtika ir tikpat droša kā tās konvencionālā versija. OECD versijā pārtiku uzskata par drošu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tās normāla lietošana neizraisīs kaitīgas sekas.

37. Vides un ekoloģiskais risks ĢM daļas pārvietošanās un ekspresija citos organismos ĢM augs kopumā Bīstamība, kas saistīta ar iedarbību uz citiem organismiem Rezistences evolūcija kaitēkļu populācijā

38. Ieguvums videi un ekoloģijai Atteikšanās no rušināšanas tehnoloģijas sojas audzēšanā: par ~ 10 miljardiem tonnu samazināta CO 2 emisija, kas ir ekvivalents 5 miljonu automobiļu izņemšanai no satiksmes; par ~ miljardu tonnu samazināta erodētās augsnes masa ~1,5 miljardus litru degvielas ietaupījums RR sojas izmantošana par ~ 30 miljoniem tonnu samazinājusi glifosāta izmantošanu http://www.monsanto.com/rr2y/soybean_facts.asp

39. ĢMO radītā vides un ekoloģiskā riska pētījumu apkopojums

40. Sociāli – ekonomiskais risks, ĢMO audzēšana : 1. palielina plaisu starp bagātajiem un nabagajiem; 2. veicina monopolu veidošanos; 3. neatrisina bada problēmas; 4. apdraud patērētāju intereses un tiesības.

41. Sociāli – ekonomiskais ieguvums : 1. ĢMO produkti ir lētāki par konvencionālajiem; 2. tie palīdz attīstīt citas pārtikas pārstrādes jomas; 3. veicina zinātnes attīstību; 4. sekmē sabiedrības izglītošanu.

44. Latvijas Republikas Ģenētiski modificēto organismu aprites likums (spēkā ar 19.12.2007.) Saistītie Ministru kabineta noteikumi:

45. ĢMO noteikšana Negatīvs Pozitīvs Atļauts ? Nē Jā Nelegāls Assay individual ingredients < 0,9% Nav jāmarķē Jāmarķē > 0,9% ĢMO kvantificēšana ĢMO kontrole ĢMO tests ĢM PĀRTIKAS MARĶĒŠANA

46. 1. DNA extraction 2 Addition of PCR regents & plate loading 3 RTi-PCR amplificati on 4 Data interpretation LU BF doktorante Linda Klūga Ispras JRC; zinātniskais darbs: universāla testsistēma ĢMO noteikšanai

47. Ievas Kļavinskas (PVD) dati