1. Forsaits un zināšanu vadīšana Lisabonas procesā Dr. Arturs Puga Nākotnes studiju darba grupa, Latvijas Zinātnieku savienība Latvijas Saeima, 1. 06. 2004.

2. Latvijas Zinātnes padomes projekta 04.1096 ietvari Starpdisciplinārā izpēte

3. Eiropas Savienības pieredze iniciatīvas SABIEDRĪBA PĀRVALDEZINĀTNE Zināšanu vadīšanas un forsaita metodes un kultūra

4. Eiropas Savienības Latvijas politikas izvēles pieredze iniciatīvas SABIEDRĪBA PĀRVALDEZINĀTNE

5. Eiropas Savienības Latvijas politikas izvēles pieredze iniciatīvas SABIEDRĪBA PĀRVALDEZINĀTNE Zināšanu vadīšanas un forsaita metodes un kultūra

6. ► ► Pirms pāris mēnešiem Briselē noslēdzās ES pavasara samits, kurā starp galvenajiem jautājumiem tika izskatīti 2000. gadā Lisabonā pieņemtās ES stratēģijas šai desmitgadei kārtējie rezultāti un turpmākie pasākumi, ► ► lai apvienotā Eiropa kļūtu par konkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē, ► ► ES valstu cilvēki varētu dzīvot savā lielajā kopienā atbilstoši 21.gs. zināšanu sabiedrības iespējām, ► ► spētu iespējami sekmīgāk saskatīt dažāda rakstura un līmeņa riskus un izaicinājumus, ► ► lai dzīvotu un radoši strādātu, balstoties uz pamatotākiem priekšstatiem par nākotnes attīstības iespējām.

7. ► ► Iestājušies Eiropas Savienībā, jūs un es, visi Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji esam kļuvuši par t. s. Lisabonas procesa dalībniekiem. Arī tie, kas varbūt par to nezina, un arī tie, kas vairāk vai mazāk par to zina, taču negrib par to nedz runāt, nedz atzīt Lisabonas stratēģiju un procesu.

8. Sistēmiskā pieeja ES politikas izstrādāšanā ZINĀTNE PĀRVALDE SABIEDRĪBA Nepārtraukta mijiedarbība

9. ► ► 2000.g. martā pieņemtā ES stratēģija, kā zinām, paredz politikas vadlīnijas noteiktu mērķu īstenošanai, un tā vienlaikus ir ► ► 129 mēnešus ilgs globāls jaunrades projekts

10. ► ► Tā ir ļoti liela Eiropas Savienības nodokļu maksātāju nauda, ko tostarp maksā arī Latvijas pilsoņi un iedzīvotāji. 2000-2010

11. ► ► Maksājot par kaut ko, mums būtu arī vairāk jāinteresējas, kāpēc ieguldām, un kādus garīgus un materiālus labumus varam ar to sasniegt. ► ► Kas jādara, lai jūs, es, pārējie varētu izprast Lisabonas procesu un lietot pēc nozīmējuma - kā jaunas dzīves un zināšanu avotu, veidojot nācijas rītdienu ? 2000-2010

12. http://europa.eu.int/comm/lisbon_strategy/index_en.html http://europa.eu.int/comm/lisbon_strategy/index_en.html LISABONAS PROCESA STRUKTŪRA http://dbs.cordis.lu/fep- cgi/srchidadb?CALLER=PROGLINK_NCP&QM_EN_PG A_A=LISBON+2000C http://dbs.cordis.lu/fep- cgi/srchidadb?CALLER=PROGLINK_NCP&QM_EN_PG A_A=LISBON+2000C http://dbs.cordis.lu/cgi- bin/srchidadb?ACTION=D&SESSION=254142004-5- 9&DOC=1&TBL=EN_PROG&RCN=EN_RCN:804&CAL LER=PROGLINK_NEWS_EN http://dbs.cordis.lu/cgi- bin/srchidadb?ACTION=D&SESSION=254142004-5- 9&DOC=1&TBL=EN_PROG&RCN=EN_RCN:804&CAL LER=PROGLINK_NEWS_EN

13. 2000-2010 ► Vide, kurā mēs dzīvojam kopš 1.maija kā ES pilsoņi, kvalitatīvi atšķiras no tās, kurā bijām līdz šim, kaut arī ārēji, ja neskaita robežas šķērsošanas iespējas un cenu izmaiņas veikalos, vairumam Latvijas cilvēku viss šķiet pa vecam. ► Taču, ja dzīvosim pa vecam, tad tā arī neizkļūsim no ES pēdējām vietām. ► Kas mēs kļūsim?

14. Zināšanu sabiedrība Zināšanu sabiedrība Lisabonas stratēģija Zināšanu ekonomika Līdzsvarotas un ilgtspējīgas attīstības process

15. VARAM TO IZPRAST UN TIEKTIES IZMANTOT MĒS ATRODAMIES ŠAJĀ 21. GS. ZS

16. Bezprecedenta potenciālas iespējas ‘satvert’, radīt, uzglabāt un izplatīt tālāk datus un informāciju, pamatojoties uz IT attīstību un lietošanu, to nepārtrauktām izmaiņām GLOBALIZĀCIJA Pieaugošā inovāciju (tehnoloģisko un, kas ne mazāk svarīgi – arī organizatorisko) nozīme. Inovācijas kā īpaši svarīgs elements korporāciju un valstu konkurētspējā, kā arī stratēģijās, lai palielinātu visu tipu organizāciju produktivitāti un efektivitāti KVALITATĪVAS IZMAIŅAS Lielākā daļa saimniecisko aktivitāšu, nodarbinātības un produkcijas tiek īstenota pakalpojumu sektoros tautsaimniecībā, kur pakalpojums ir svarīgs vadīšanas princips visu sektoru organizācijās. Specializētie pakalpojumi (īpaši ar zināšanām pastiprinātie uzņēmējdarbības pakalpojumi) dod svarīgāko ieguldījumu visu sektoru organizācijām strauji pieaugošos apmēros DEMOGRĀFISKAJĀ STRUKTŪRĀ KULTŪRĀ Zināšanu vadīšana iegūst arvien plašāku atzīšanu kā specifiska joma, jo organizācijas cenšas lietot formālas metodes un jaunas informācijas sistēmas, kas palīdz efektīvāk izmantot datu resursus un informāciju, radoši pielietot netveramās vērtības APKĀRTĒJĀ VIDĒ

17. VARAM PAR TO NEDOMĀT PAĻAUTIES UZ LIKTENI UN CITIEM MĒS ATRODAMIES ŠAJĀ 21. GS. ZS

18. Latvijas zināšanu ekonomikas izvērtējums SRAB/PB, 2003

19. Uz zināšanām un augstām tehnoloģijām balstīta, konkurētspējīga ekonomika balstās uz 4 pīlāriem: ► Izglītības sistēma, kas rada zināšanas izmantot-spējīgu cilvēka kapitālu ► Ekonomiskā vide, kas veicina zināšanu izmantošanu uzņēmējdarbībā un augsto tehnoloģiju pielietošanu ► Inovāciju sistēma ► IKT sabiedrība, kas nodrošina efektīvu informācijas izplatību un apmaiņu

20. Mēs tam visam piekrītam un to pilnīgi atbalstām... Vienīgi pietrūkst metožu, instrumentu un līdzekļu, ko varētu pielietot, lai paātrinātu mūsu attīstības procesu

21. Mēs tam visam piekrītam un to pilnīgi atbalstām... Vienīgi pietrūkst metožu, instrumentu un līdzekļu, ko varētu pielietot, lai paātrinātu mūsu attīstības procesu Arī ES kopumā un visās valstīs ir šī problēma

22. Uz 21.gs. robežas Eiropas Savienībā, izmantojot iepriekšējo gadu desmitu pieredzi Japānā, ASV, Francijā, Lielbritānijā, Austrālijā u.c. valstīs, zinātniskajā pētniecībā un politikas izstrādāšanā svarīgu vietu sāka ieņemt forsaits.

23. Atjaunotne Pirms- forsaits Rekrutēšana Radīšana Rīcība Forsaits kā process

24. European Knowledge Society Foresight - a Handbook of Methodology November 2002 November 2002 PREST and FFRC for the European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions

25. Miles, I., Keenan, M. and Kaivo-Oja, J. Handbook of Knowledge Society Foresight. Prepared by PREST and FFRC for the European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions, October 2002. Prepared by PREST and FFRC for the European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions, October 2002. http://les.man.ac.uk/PREST/euforia/handbook.htm http://les.man.ac.uk/PREST/euforia/documents/EFL_ Handbook_April_2003.pdf http://les.man.ac.uk/PREST/euforia/documents/EFL_ Handbook_April_2003.pdf

26. Eksperti Paneļi Intelektu savienošana Zināšanu aizdedze Iztēle Mērķtiece Sintēze Izplatīšana Īstenošana Dalībnieki Kopskats Forsaits kā process: metodes Atjaunotne Pirmsforsaits Rekrutēšana Radīšana Rīcība Monitorings Vadīšana Novērtēšana

27. Source: European Knowledge Society Foresight – a Handbook of Methodology  BACKGROUND MATERIAL  FORECASTING METHOD  GROUP AND WORKSHOP METHODS  NETWORKING METHODS  PLANNING METHODS  MANAGING FORESIGHT  Thus the handbook examines in its Q&A Framework, and the EUForia website provides documentation and links to material on: ·SWOT analysis ·Benchmarking ·Issue Surveys ·Genius Forecasting ·Relevance Trees and Morphological Analysis ·Delphi Method ·Cross impact analysis ·Trend Extrapolation ·Simulation Modelling (Mathematical and Statistical Modelling) ·Expert Panels ·Brainstorming ·Mind mapping and Argument Analysis ·Scenarios And Scenario Analysis Workshops ·Simulation Gaming etc

29. Kādas ir alternatīvas forsaitam kā īpašai zināšanu iegūšanas un izmantošanas sistēmai ES valstīs ? ► Pētījumi notiek ‘slepenībā’, uz to pamata tiek pieņemti lēmumi, kuri pauž sabiedrībai neatklātu cilvēku, visbiežāk šauras grupas viedokli ► Nav zināms, uz kādas bāzes un ar kādām metodēm ir bijuši sagatavoti ieteikumi politikas stratēģijām un rīcībpolitikai ► Par vidēja termiņa politiskajiem lēmumiem un to sagatavošanas procesu bieži izpaliek atbildība kā no ekspertu, tā arī politiķu puses ► Pilsoņi, nodokļu maksātāji, nav informēti par savas valsts, novada, nozares utt. attīstības stratēģiju izstrādāšanu, nezina par to, nevar šajā procesā piedalīties; liegts radīt jaunas zināšanas, lai kopā ar citiem izvērtētu attīstības variantus un saskaņā ar iegūtajiem jaunajiem priekšstatiem indivīds, uzņēmums koriģētu rīcību

31. http://www.cordis.lu/foresight/newsletter.htm

34. Source: A Practical Guide to Regional Foresight. FOREN project. EC, 2001

36. Practical Guide to Regional Foresight. FOREN Practical Guide to Regional Foresight. FOREN project. European Commission, project. European Commission, Research DG, STRATA Programme, 2001 Research DG, STRATA Programme, 2001 http://les.man.ac.uk/PREST/Research/foren.htm http://les.man.ac.uk/PREST/Research/foren.htmhttp://les.man.ac.uk/PREST/Research/foren.htm

37. EIROPAS ZINĀŠANU VADĪŠANAS CEĻVEDIS EIROPAS ZINĀŠANU VADĪŠANAS CEĻVEDIS ( 5 daļas) ( 5 daļas) European Guide to good Practice in Knowledge Management, Part I, The CEN Project, Brussels, March, 2004

38. Zināšanas, zināšanu vadīšana ► apvieno datus un informāciju ar indivīda domām, priekšstatiem un viedokli, ar viņa iemaņām, prasmēm, pieredzi, radot vērtīgu kvalitāti (valuable asset), kas izmantojama lēmuma pieņemšanā. ► ir aktivitātes un procesi zināšanu palielināšanai, lai sasniegtu augstāku konkurētspēju, labāk izmantojot un no jauna radot individuālos un kolektīvos zināšanu resursus. Zināšanas nav atdalāmas no zinātāja IPMA ticība jūtas vērtības tieksmes RĪKOTIES

39. No sabiedrības, kas ir mācīta, uz sabiedrību, kas mācās ! ► Izmantot dažādību kā spēcīgu veicinātājfaktoru, lai mācītos un radītu jauninājumus ► Dažādība (diversity) ir resurss, t.i. augsta līmeņa sociālais kapitāls, kas var dot lielu ieguldījumu humānā kapitāla attīstībā

40. No sabiedrības, kas ir mācīta, uz sabiedrību, kas mācās ! ► Pāreja 21.gadsimtā no multietniskas sabiedrības uz kultūrstrukturētu sabiedrību

41. Sabiedrības, kas mācās, priekšnoteikumi ► Atvērtība personības līmenī ‘give and take’ ► Iesaiste institucionālā/organizāciju līmenī ► Atzīšana societālā līmenī ATVĒRTĪBA demokrātiskā sabiedrībā – cilvēka pamatprasme (basic skill) un sociāls labums (social good) sociāls labums (social good)

42. Inovatīva pašizglītojoša sabiedrība INNOVATIVE LEARNING SOCIETY Eiropas Komisijas organizētā gadskārtējā forsaita konference (Dublina, 14.-15.06.2004.)

43. Zināšanu vadīšana Uzņēmējdarbības Uzņēmējdarbības jaunās izvēles, jaunās izvēles, attīstot attīstot nodarbinātību un nodarbinātību un konkurētspēju konkurētspēju Lisabonas process

44. Identificēšana –stratēģisks posms Lietošana Dalīšanās ar citiem Ievietošana Radīšana 5 pamataktivitātes organizācijās Zināšanu Adekvātu ZV metožu un līdzekļu izvēle un izmantošana Jānorāda, kā Z lietojamas Jārod izpratne par nepiec.ZV aktivit. Jāmazina sarežģītība Jārod ZV risinājums Cilvēki un org. jāiedrošina domāt, ko tie vēlas sasniegt, kādas Z šim mērķim vajadzīgas ‘gap analysis’- kādas Z jau ir un kādas ir nepieciešamas Ikdienā Z un I meklējumi org. un indivīda līmenī Norādes vietas – klientu prasības, PV procesu rezultāti, paši org. darbības posmi Esošo zināšanu lietošanas lēmumu pieņemšanā regulāra izvērtēšana, IDENTIFICĒŠANAS POSMA atkārtojums pirms jaunu zināšanu meklēšanas Stratēģiskās meklēšanas līdzekļi: online tools, delphi, brainstorming, foresight techniques, mapping, customer feedback etc.

45. Source: European Guide to good Practice in Knowledge Management. Part I

48. EIROPAS ZINĀŠANU VADĪŠANAS FORUMS ES finansētais 36 mēnešu projekts (2001-2003) ES finansētais 36 mēnešu projekts (2001-2003) Knowledge Board (Zināšanu platforma) Knowledge Board (Zināšanu platforma) http://www.knowledgeboard.com http://www.knowledgeboard.comhttp://www.knowledgeboard.com Jaunas zonas veidošana ZINĀŠANU VADĪŠANA CENTRĀLAJĀ UN AUSTRUMU EIROPĀ

49. Forsaits Priekšstatu radīšana par kopienas, komandas izvēļu iespējām nākotnē un ceļiem, kā tiekties tās īstenot, koriģēt savas darbības ‘Vārti’ Mērķis (īsteno saskaņā ar organizācijas stratēģiju) ‘Laukums’ ES Lisabonas stratēģija un process Jaunas iespējas ‘spēlēt’, noteikumi, robežas Spēlētāju ambīcijas, intuīcija, zināšanas, profesionālās prasmes Zināšanu vadīšana komandā UZŅĒMUMS, ORGANIZĀCIJA

50. Latvijas politikas izvēles ► Saeimai ► valdībai ► partijām ► zinātnei ► biznesa uzņēmumiem ► NVO ► ikvienam no mums

51. 'If one does not know to which port one is sailing, no wind is favourable.‘ Seneca the younger [ Date: 2003-05-19] 'If one does not know to which port one is sailing, no wind is favourable.‘ Seneca the younger The future of foresight cooperation in an enlarged EU: the Ioannina conference manifesto.Cordis News. [ Date: 2003-05-19]

52. E-publikāciju projekta ietvaros sagatavoja Tamāra Puga and Arturs Puga forwardstudies@e-apollo.lv http://www.geocities.com/forwardstudies/

53. paldies, aicinām uz turpmāku sadarbību forwardstudies@e-apollo.lv http://www.geocities.com/forwardstudies/