1. Lekcija

3. Sēņu vispārējais raksturojums
Eukarioti ( ir noformēts kodols atšķirībā no mikroorganismiem)
Vairojas dzimuma vai bezdzimuma ceļā
Tām nav hlorofila
Tās ir multinukleāri vai multicelulāri organismi
Sēnes sadala organiskās vielas vienkāršākos savienojumus, ko pēc tam var izmantot baktērijas

4. Sēņu nozīme Sēnes izmanto Fermentu iegūšanai Antibiotiku iegūšanai
Spirtu iegūšanai
Vitamīnu iegūšanai
Lopu barošanai

5. Medicīniskā mikoloģija
Medicīniskā mikoloģija ir zinātne par sēnītēm, kas var izraisīt saslimšanas cilvēkiem
Sēnīšu izraisītās saslimšanas sauc par mikozēm

6. Mikožu klīniskās izpausmes
Virspusējās mikozes jeb saprofītijas
Ādas un tās derivātu mikozes (dermatomikozes
Zemādas mikozes (implantācijas slimības)
Sistēmiskās (respiratorās mikozes)
Oportūnistiskās mikozes.

7. Virspusējās mikozes jeb saprofītijas
  Novēro pārsvarā epidermas raga kārtas bojājumu un mata stiebra virspusēju bojājumu. Pārsvarā gadījumu rada tīri kosmetoloģiskas problēmas un speciāla ārstēšana nav nepieciešama. Pieder klijveida ēde un baltā un melnā piedra.

8. Ādas un tās derivātu mikozes (dermatomikozes)
  Saslimšana visbiežāk sākas pēc kontakta ar bojājuma perēkli. Izsaucēji vairojas ādā un tās derivātos. Pārsvarā gadījumu bojājuma perēklis spontāni norobežojas, neizplatās dziļāk audos. Smagas veselības problēmas var radīt imūnsupresētiem pacientiem.

9. Zemādas mikozes (implantācijas slimības)
Parasti rodas mikroorganismiem nokļūstot zemādas audos traumas rezultātā, reti novēro fungiēmiju un muskuļaudu iesaistīšanos infekcijas procesā. Saslimšana noris hroniski ar mezgliņu un čūlu veidošanos. Formas ar pašnorobežošanos netiek novērotas vai arī ļoti retas.

10. Sistēmiskās (respiratorās mikozes)
  Saslimšana nav transmisīva, rodas ieelpojot sēnīšu sporas. Pirmā perēkļa lokalizācijas vieta – plaušas. Respiratorie bojājumi parasti norit viegli un regresē spontāni. Reti sastopamas diseminētas formas ar iekšējo orgānu bojājumu (dziļās mikozes). Prognoze neārstētām diseminētām mikozēm ir bēdīga. Šo mikožu izraisītāji ir sapropīti, raksturs endēmisks.

11. Oportūnistiskās mikozes.
Izraisītāji saprofīti, kas iekļūst no apkārtējās vides, piemēram Aspergilus, Mucor, vai endogēni, piemēram, Candida. Mikozes norit personām ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram AIDS slimniekiem, vai nokļūstot vietās ar lokāliem imūnsistēmas bojājumiem, piemēram, apdegumi.

12. Dermatofīti Eiropā pēc biežuma
Bieži sastopamie
Trichophyton rubrum
Trichophyton interdigitale
Epidermophyton floccosum
Microsporum canis
Trichophyton verrucosum

13. Reti sastopamie Trichophyton erinacei Trichophyton soudanense
Trichophyton violaceum
Trichophyton eqinum
Microsporum gipseum

14. Dermatofītu iedalījums pamatojoties uz saimnieku un dabisko vidi
Dermatofītu iedalījums pamatojoties uz saimnieku un dabisko vidi. (antropofīlie)
Epidermophyton floccosum
Microcporum spp.
M. audonii
M. ferrugineum
 Trichophyton spp.
T. concentricum
T. kanei

15. T. gourvilii
T. megninii
T. mentagrophytes var. interdigitales
T. raubitchekii
T. rubrum
T. schoenlenii
T. soudanense
T. tonsurans
T. violaceum
T. yaoundei

16. Ģeofīlās sēnītes Microcporum spp. M.fulvum M. gipseum M.nanum
M.persicolor
M. praecocx
M. racemosum
M. vanbreuseghemi

17. zoofīlās Microsporum spp. M. canis M. equinum M. gallinae
 Trichophyton spp.
T. equinum
T. mentagrophytes var. erinacei
T. simii
T. verrucosum

18. Onikomikožu izraisītāji ASV.
Tr. rubrum –71%
Tr. mentagrophytes – 20%
C. albicans –5,5%
Scopulariopsis brevicularis- 1%
Citi pelējumi –2,5% (Pfaizer firmas materiāli )

19. Biežāko nagu sēnīšslimību izraisītāju raksturojums
Trichophyton rubrum
Trichophyton mentagrophytes
Trichophyton tonsurans
Epidermophyton floccosum
Scopulariopsis brevicularis

20. Chaetomium spp.
Penicilium spp.
Aspergillus spp

21. Trichophyton rubrum

22. Trichophyton rubrum:
Patogenitāte: inficē ādu un nagus, tikai ļoti reti bārdu, galvas mataino daļu. Tas ir visbiežākais dermatofīts, kas inficē cilvēkus.
Augšanas raksturojums: lēna, nobriest 14 dienās.

23. Koloniju morfoloģija
Virsma ir graudaina vai pūkaina, no baltas līdz dzeltenbrūnai krāsai, reversā puse ir tumši sarkana vai purpura krāsā, dažkārt tā ir brūna vai bezkrāsaina. Pigmenta producēšana labāk ir redzama uz gaļas- dekstrozes agāra

24. Koloniju morfoloģija

25. Mikroskopiskā morfoloģija
Hīfas ir septētas, ar laterālām asaru formas mikrokonīdijām (2-3 x 3-5m). Makrokonīdija (4-6 x 15-30m), to var būt daudz, maz vai vispār var nebūt. Ja ir, tad tās ir garas, šauras, plānām sieniņām, ar šķērssieniņām sadalītas divās līdz astoņās daļās. Graudainajās kultūrās makrokonīdiju ir vairāk nekā pūkainajās.

26. Trichophyton mentagrophytes
Patogenitāte: skar visas ķermeņa virsmas vietas, arī matus un nagus. Tas ir visbiežākais dermatofīts, kas inficē pēdas sportistiem.
Augšanas raksturojums: vidēja, nobriest 7-10 dienās.

27. Koloniju morfoloģija
Daudz variāciju, virsma var būt dzeltenbrūna, kā ar pūderi klāta, vai balta, mīksta un pūkaina, var kļūt rozīga vai dzeltenīga Pūderis veido koncentriskas un radiālas rievas. Pigmenta producēšana labāk ir redzama uz gaļas- dekstrozes agāra

28. Koloniju morfoloģija

29. Mikroskopiskā morfoloģija
Hīfas ir septētas, ar laterālām asaru formas mikrokonīdijām (2-3 x 3-5m). Makrokonīdija (4-8 x 20-50m), dažkārt, tām ir cigāru forma, plānas sieniņas, piestiprināšanās vieta pie hīfas ir sašaurināta, ar šķērssieniņām sadalītas sešās daļās un vairāk. Mikrokonīdijas kultūrās no pūderveida kolonijām ir ļoti apaļas, to ir ļoti daudz, tās sakopotas zarotās konīdijforās. Pūkainajās kolonijās mikrokonīdiju ir mazāk, tām ir “asaru” forma. Bieži ir redzamas ritulī saritinātas hīfas.

30. Mikroskopiskā morfoloģija (Tr. mentagrophytes)

31. Trichophyton tonsurans
Patogenitāte: Tas ir visbiežākais cirpējēdes izraisītājs ASV, skar arī ādu un nagus.
Augšanas raksturojums: vidēji lēna - nobriest 12 dienās.

32. Koloniju morfoloģija
Daudz variāciju, virsma var būt balta, pelēcīga, dzeltena, rozīga vai brūngana. Virsma parasti zamšveida ar daudzām koncentriskām un radiālām rievām. Reversā puse parasti ir sarkanbrūna, pigments var difundēt agārā, dažkārt reversā puse ir dzeltenīga vai bezkrāsaina.

33. Mikroskopiskā morfoloģija
Hīfas ir septētas, ar daudzām variablas formas mikrokonīdijām visapkārt hīfai, vai uz īsām konīdijforām, kas perpendikulāras mātes hīfai. Mikrokonīdijām ir piliena vai vālītes forma, dažkārt tās var būt balonveida. Terminālas vai interkalāras hlamidosporas ir raksturīgas vecām kultūrām. Makrokonīdijas ir retas, neregulāras formas, nedaudz biezām sienām, hīfām var būt spirālveida savijumi un artrokonīdijas. Šai sugai raksturīga daļēja prasība pēc tiamīna.

34. Epidermophyton floccosum
Patogenitāte: Inficē arī ādu un nagus. Nav novērots matos.
Augšanas raksturojums: vidēja - nobriest 10 dienās.

35. Koloniju morfoloģija
virsma ir dzeltenbrūna, olīvzaļa vai haki krāsā, sākumā tās ir grubuļainas, vēlāk vidus ieliecas uz iekšu un augot radiāli tās kļūst samtainas. Pēc dažām nedēļām pūkains, balts sterils micēlijs pārklāj koloniju . Reversā puse ir oranžīga vai brūngana, dažreiz ar plānu dzeltenīgu maliņu.

36. Mikroskopiskā morfoloģija
Hīfas ir septētas, nav mikrokonīdiju visapkārt hīfai, vai uz īsām konīdijforām, kas perpendikulāras mātes hīfai. Mikrokonīdijām ir piliena vai vālītes forma, dažkārt tās var būt balonveida. Terminālas vai interkalāras hlamidosporas ir raksturīgas vecām kultūrām. Makrokonīdijas (7-12 x 20-40m), dažkārt, bet ne vienmēr tām ir cigāru forma, ir retas, neregulāras formas, nedaudz biezām sienām, hīfām var būt spirālveida savijumi un artrokonīdijas. Šai sugai raksturīga daļēja prasība pēc tiamīna.

37. Scopulariopsis brevicularis
Patogenitāte: Parasti uzskatāms par kontamitantu, bet ir zināms, ka inficē nagus, parasti īkšķu nagus. Reti iesaistās infekcijas procesos mīkstajos audos, kaulos un plaušās imūnsupresētiem pacientiem.
Augšanas raksturojums: ātrs- nobriest 5 dienās.

38. Scopulariopsis brevicularis
Scopulariopsis brevicularis ir pierādīts kā onikomikozes izraisītājs, kurš bojā pārsvarā kājas lielā pirksta nagu
Pierādīta ir šīs sēnītes saistība ar naga traumatizāciju:

39. Koloniju morfoloģija
sākumā tās ir grubuļainas, vēlāk kļūst pulverveida, gaiši brūnas, perifērijā tumšākas. Retos gadījumos kolonijas var būt ļoti tumšas. Reversā puse ir brūngana.

40. Koloniju morfoloģija ( Scopulariopsis brevicularis)

41. Mikroskopiskā morfoloģija
Hīfas ir septētas, Scopulariopsis dažkārt atgādina Penicilium, bet tam ir īsākas un vienkāršākas konīdijforas, bet konīdijas veidojošās šūnas ir annelīdas un var būt vairāk cilindriskas. Pašas konīdijas ir lielākas, biezām sienām, apaļas vai citronveidīgas. Jaunās konīdijas ir raupjas un dzeloņainas.

42. Mikroskopiskā morfoloģija (Scopulariopsis brevicularis)

43. Chaetomium spp.
Patogenitāte: Parasti uzskatāms par kontaminantu, bet ir dažas monogrāfijas par to, ka var inficēt nagus. Dažkārt iesaistās sistēmiskajās feohipomikozēs.
Augšanas raksturojums: ātrs- nobriest 5 dienās.

44. Koloniju morfoloģija
Virsma ir vates veidīga, izpletusies, parasti balta, vēlāk kļūst brūni pelēka. Reversā puse parasti oranžbrūna, bet var būt brūna vai melna.

45. Mikroskopiskā morfoloģija
Hīfas ir septētas, ar lieliem ( x m) blašķes formas peritēcijiem, kas ir brūni vai olīvzaļi, peritēciji ir trausli, tie ir klāti ar viļņotiem vai taisniem pavedieniem.

46. Mikroskopiskā morfoloģija (Chetomium spp.)

47. Penicilium spp.
Patogenitāte: Parasti tiek uzskatīti ar kontaminantiem, bet var tikt atrasti pie dažādām saslimšanām, kurās to etioloģiskā nozīme ir neskaidra. Ir zināms kā keratīta ( radzenes iekaisuma) izraisītājs, var izsaukt ārējās auss, respiratorā un urīntrakta infekcijas, kā arī endokardītus pēc sirds vārstuļu protezēšanas. Diseminēta saslimšana ir aprakstīta pacientiem ar akūtu leikēmiju. Dažu sugu pārstāvji producē toksīnus.

48. *Augšanas raksturojums: ātra- nobriest 5 dienās.
*Koloniju morfoloģija:, virsma sākumā ir balta, “klāta ar miltiem”, vēlāk kļūst zilganzaļa ar baltu robežu. Reversā puse parasti ir balta, bet var būt sarkana vai brūna, pigments var difundēt agārā.

49. Mikroskopiskā morfoloģija
Hīfas ir septētas, ar daudzām zarotām un nezarotām konīdijforām, sekundāros zarus sauc par metulām.Uz metulām atrodas fialīdas, no kurām veidojas nezarotas gludu vai raupju konīdiiju ķēdes. Visas šīs struktūras veido raksturīgās penicilium “slotiņas”.

50. Aspergillus spp.
*Patogenitāte: Šīs ģints locekļu izsauktās slimības sauc par aspergilozēm. Saslimšana var būt invazīvas infekcijas toksikozes vai alerģijas formā. Aspergilus sugas kā oportūnisti apdraud pacientus ar samazinātu imunitāti, tādus, kas saņem imūnsupresīvo vai ilgstošu antimikrobo terapiju. Aspergilus sugas ir plaši izplatītas vidē un ļoti bieži kultūrās sastopamas kā kontaminanti.

51. Aspergillus spp. Augšanas raksturojums: ātra- nobriest 5 dienās.
Koloniju morfoloģija:, virsma sākumā ir balta, vēlāk visās dzeltenās, zaļās, brūnās, melnās krāsas niansēs, atkarībā no sugas. Reversā puse parasti ir balta, zeltaina vai brūna.

52. Aspergillus spp.
Koloniju morfoloģija:, virsma sākumā ir balta, vēlāk visās dzeltenās, zaļās, brūnās, melnās krāsas niansēs, atkarībā no sugas. Reversā puse parasti ir balta, zeltaina vai brūna.
Mikroskopiskā morfoloģija: Hīfas ir septētas, ar nezarotām konīdijforām, kas izvietotas uz īpašas “pēdas šūnas”, konīdijforas galotnē ir paplašinātas, veidojot pūslīti. Pūslītis ir daļēji vai pilnīgi segts ar kolbas formas fialīdām. Fialīdas veido ķēdes ar galvenokārt apaļām, dažreiz raupjām konīdijām.

53. Kandidožu klīniskās izpausmes
Virspusējās kandidozes.
Kandidozais intertrigo
Autiņu dermatīts
Paronīhijas un onīhijas (Kandidas sēnes izraisīta bojājuma galvenā atšķirība no rubromikozes izraisīta nagu bojājuma izpaužas šādi: kandidozes gadījumā kur nags sāk bojāties no gultnes, bet rubromikozes gadījumā no brīvās malas.)

54. Ādas un gļotādu kandidozes
Mutes dobuma kandidoze
Kandidozais vulvovaginīts
Hroniskā ādas un gļotādu kandidoze (novērojama ļoti reti, parasti saistībā ar T- limfocītu defektu. Smagos gadījumos veidojas granulomatozā ādas kandidoze)

55. Diseminētā kandidoze
Visbiežāk bojā nieru, sirds, acu un smadzeņu audus. Biežākais rašanās cēlonis ir jatrogēns t. i. orgānu pārstādīšana, ilgstoša katetrizācija, protēžu inplantācija u. c.

56. Candida albicans
Patogenitāte: Visbiežākais kandidozes izsaucējs, kas izraisa akūtu, subakūtu vai hronisku infekciju. Var būt arī normālās mikrofloras sastāvā.
Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās.
Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, gludas, mīklveidīgas.

57. Candida tropicalis
Patogenitāte: Ir zināms kā kandidozes izsaucējs, kas izraisa infekciju cilvēkiem ar novājinātu imunitāti. Var būt arī normālās mikrofloras sastāvā.
Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās.
Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, ar micēlija bārkstīm.

58. Candida parapsilosis
Patogenitāte: Kandidozes izsaucējs, kas izraisa infekciju jūtīgiem pacientiem. Relatīvi bieži izsauc kandidu endokardītu.
Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās.
Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, attīstās mežģīņveida virspuse

59. Candida lusitaniae
Patogenitāte: Ir zināms kā kandidozes izsaucējs, kas izraisa infekciju cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, attīstījusies rezistence pret amfotericīnu .
Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās.
Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, gludas, spīdīgas

60. Candida krusei
Patogenitāte: Ir zināms kā kandidozes izsaucējs, kas izraisa infekciju cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, attīstījusies rezistence pret flukonazolu.
Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās.
Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, sausas, blāvas, attīstās micēlija bārkstis

61. Candida pseudotropicalis
Patogenitāte: šī suga tiek uzskatīta par nepatogēnu, bet var izraisīt infekciju cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.
Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās.
Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, gludas, spīdīgas.

62. Candida guiliermondi
Patogenitāte: šī suga tiek uzskatīta par nepatogēnu, bet var izraisīt infekciju cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.
Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās.
Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, plakanas, gludas, ar nolīdzinātu malu, bet paliekot vecākas var kļūt rozīgas

63. Candida lipolytica
Patogenitāte: var izraisīt infekciju cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.
Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 6 dienās.
Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas, gludas, var būt nedaudz krokotas.

64. Candida zeylanoides
Patogenitāte: ir ziņojumi, ka retos gadījumos izraisa fungēmiju, artrītus, ādas un nagu infekcijas.
Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās.
Koloniju morfoloģija: Krēmkrāsas vai dzeltenīgas, blāvas gludas, spīdīgas.

65. Candida glabrata ( Torulopsis)
Patogenitāte: izsauc infekciju urīnizvadceļos vai asinīs , dažkārt plaušās un citās vietās, bet sastopams organismā arī kā komensiāls.
Augšanas ātrums: aug ātri, nobriest 3 dienās.
Koloniju morfoloģija: mazas, gludas, mīklveida konsistences, baltas vai krēmkrāsā.

66. C. albicans normālajā mikroflorā
Mute 16-25%
 Gremošanas trakts 15%
Vagīna15%

67. Malassezia spp. normālajā mikroflorā
Mati > 90%
Ķermenis >90%

68. Sēnīšu mikroskopiskā diagnostikas metode nekrāsotā (natīvā) preparātā.
Izmeklējamais materiāls:
Ādas un tās derivātu paraugi.
Ar šo metodi var izmeklēt ādas, matu, nagu paraugus no bojājuma vietām.

69. Analīzes klīniskā nozīme
Mikroskopisko metodi nekrāsota preparātā var lietot keratomikožu, dermatomikožu, kandidožu, un dziļo (viscerālo) mikožu vispārējai diagnostikai.
Ar šo metodi ādas, matu, nagu paraugos iespējams konstatēt sēnīšu elementus (micēliju, sporas). Šī atrade ļauj klīnicistam uzsākt slimnieka ārstēšanu pirms bakterioloģiskās izmeklēšanas rezultātu iegūšanas.

70. Atsevišķos gadījumos, piemēram ādas matainās daļas sēnīšu slimībām, ar minēto metodi izdodas noteikt izsaucēja dzimtu. Jebkurā gadījumā sēnīšu slimības izsaucēja dzimtu precizē ar uzsējuma metodi.

71. onikomikozes Galvenais onikomikožu izraisītājs Latvijā ir Tr. rubrum.
2.     No rauga sēnītēm nagus visbiežāk inficē C. albicans un C.parapsilosis.
3.     No dermatofītiem 2.vietā biežuma ziņā ir Tr. mentagrofhytes
4.     No nagiem atsevišķos gadījumos izdala arī Tr. tonsurans un Epidermophyton floccosum.
5.     No nedermatofītiem nagu infekciju biežākais izraisītājs ir Scopulariopsis brevicularis

72.     Pelējuma sēnītes arī var izraisīt onikomikozes, bet to atrade jāizvērtē kritiski.
7.     Lai novērstu pelējumu pāraugšanu pār dermatofītiem, jālieto barotnes, kas satur aktidionu.
8.     Kvalitatīvai diagnostikai un terapijas optimālai izvēlei nepieciešams izdarīt gan materiāla mikroskopiju gan uzsējumu.
Kvalitatīvai diagnostikai svarīga ir saikne starp dermatovenerologu un mikoloģisko laboratoriju

73. Antifungālie preparāti
Azolu grupa
Polienu grupa
Jaunie preparāti(triazoli, ehinokandi)
Dr. Ž Kovaļevska Bērnu klīniskā slimnīca

74. Azolu grupas raksturojums
Sintētiskās substances ar azolu gredzeniem
2 N atomi- diazoli, ja 3- triazoli
Darbības mehānisms- sterolu demetilēšanas laiks sēnes membrānā, noved pie membrānas funkcijas izmaiņām, bloķē šūnu augšanas un dalīšanās iespējas
Diazoli-Clotrimazol, Ketokonazol, Miconazol
Triazoli- Fluconazol, Itraconazol, lielāka selektivitāte, plašāks spektrs

75. Polienu grupas raksturojums
Nystatin, Amphoteracin B
Mikroorganismu fermentācijas produkti
Saistās ar ergosterolu, kas ir svarīgākais sēņu membrānas sterols, kā rezultātā veidojas transmembranozie kanāli, monovalentu katjonu zudums un šūnas bojāeja

76. Jaunie preparāti
Plaša spektra triazoli-posaconazoll, ravunazol, vorikonazol
Jauna klase ehinokandi(Anidulofungin, Caspofungin, Micafungin)
Liposomālais nistatīns, sordarīns, nikkomicīns 2

77. Paldies par uzmanību !